Nodejo savu PhD

Tas brīdis, kad tev ir jāpastāsta random cilvēkam, par ko tu raksti savā bakalaurā, maģistrā vai pat PhD pētījumā. Un ko darīt, ja tēmas nosaukums ir aptuveni šāds: “A Fourier-Hermite Study of Dissipation in 1+1-D Models of Fusion Plasmas”. Ar ko vispār sākt?

Komunikācija starp zinātnes sabiedrību un sabiedrību kopumā, kurai pamatā interesē tikai zinātnes augļi, ir sarežģīta un grūta. Un te nav runa par komunikāciju starp tehnoloģijām un sabiedrību, jo tehnoloģijas ir zinātnes auglis. Problēma rodas tajā, ka cilvēkiem patīk īsas un ātras ziņas (140 zīmes; kaut ko atgādina?), bet, lai kvalitatīvi pārnestu zinātni kopējās sabiedrības rāmjos un radītu populārzinātni, ir nepieciešami garāki teksti un pašiem lasītājiem daudz vairāk laiks jāvelta konkrētajai problēmai, tās analīzei. Un vismaz man šķiet, ka to tikai retajam patīk darīt. Read the rest of this entry »

Red Bull stratos jump

Šodien pasaulē notiek (vismaz plānots, bet jau vairākas reizes sākums ir atlikts nepiemērotu laikapstākļu dēļ) kaut kas unikāls vārda tiešajā nozīmē. Kompānijas Red Bull GmbH atbalstīts, Felikss Baumgartners leks no 36.576 kilometru augstuma virs Zemes, kas citviet medijos ir atspoguļots kā pāreja no Zemes atmosfēras uz atklātu Visumu, un ļausies brīvajam kritienam Zemes gravitācijas laukā. Lai izlabotu medijos pieļauto kļūdu, tad piezīmēšu, ka pieņemtā robeža ir aptuveni 100 km virs jūras līmeņa (infografiks), bet patiesībā tādas stingras robežas nav, jo atmosfēra beidzas pamazām, nevis ir ar nazi nogriezta kādā šaurā apgabalā. Pat 1000 km augstumā vēl esot ūdeņraža pēdas, un Zemes atmosfēra, lai arī krietni citādāka, pastāv.

Online šo notikumu var vērot šeit.

Update 14.10.2012.
Leciens ir izdarīts no 39.045 km augstuma, skaņas ātrums pārsniegts brīvajā kritienā. Maksimālais ātrums 1342 km/h.

Vēsturē viens šāds lēciens jau tika izdarīts, un tas bija tālajā 1960. gadā, kad ASV gaisa spēku kapteinis Džo Kitingers veica veiksmīgu piezemēšanos no aptuveni 32 km augstuma. Lai uzsvērtu, ko  tas īsti nozīmē, pateikšu, ka tipisks pasažieru lidmašīnas reisa augstums ir 10 līdz 12 km. Kas tad šoreiz ir tas unikālais, ja ne neņem vērā, ka plānots pārspēt augstuma rekordu? Šoreiz brīvais kritiens izpaudīsies tā, ka vienā brīdī Felikss sasniegs un pārsniegs skaņas ātrumu.

Read the rest of this entry »

Fiziķis, noziegums un sods

Šī gada aprīlī internetā atradu interesantu notikumu ASV, Kalifornijā, Sandjego. Dmitrijs Krjukovs (turpmāk tekstā – Dima) saņēma 400 $ sodu par neapstāšanos pie STOP zīmes. Iespējams, ka viņam būtu jāsamaksā šis sods, ja ne tas, ka viņš pēc izglītības ir fiziķis un nepiekrita ceļu policistu viedoklim. Te pat nav tik svarīgi tas, ka fiziķis, bet gan, ka saprot kustības likumus un cilvēciskā (bioloģiskā) faktora izraisīto novērojuma kļūdu. Viņa paša sagatavota aizstāvība un nevainīguma pierādījums ne tikai paglāba no nepatiesi piešķirta 400 $ soda, bet, cik sapratu, tad par šo rakstu viņam pat balvā piešķīra tieši 400 $. Centīšos atstāstīt negadījumu, neiedziļinoties matemātiskās detaļās un analizē, ko, ja ir vēlme, var diskutēt komentāros vai aplūkot iepriekšminētajā nevainīguma pierādījumā. Read the rest of this entry »

LU nedienas

Šis būs citādāks raksts, bet man vajag padalīties.

Pavisam nesen lielu viļņošanos sabiedrībā izraisīja šķietami aktīvs Latvijas Universitātes (LU) kurss bioloģijas fakultātē (links uz kursa aprakstu). Sākumā šķita, ka šis būs kā vēl viens trumpis Ķīlim viņa krusta gājienā “Gribu kādu Latvijas augstskolu pasaules top 100 “, bet kā noskaidrojās (avots – LU twitter konts), tad kurss kopš 2011. gada netiek piedāvāts. Te gan ir jāņem vērā, ka “netiek piedāvāts” nenozīmē, ka kurss ir slēgts. Slēgšanas gadījumā būtu paziņots apmēram, ka saskaņā ar tādu un tādu LU senāta lēmumu šis kurss ir slēgts. Lai nu kā, visiem vajadzētu būt skaidram, ka tāds kurss ir bijis. Vismaz vienu gadu LU bioloģijas fakultātē, bet pirms tam LU pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātē. Manuprāt, tas ir ļoti, ļoti nelāgi gan pašai LU, gan visai sabiedrībai kopumā. Krietni pārspīlēju, bet tā mēs kļūstam nevis par sekulāru, bet teokrātisku vai ezotērisku valsti. Read the rest of this entry »

Šis ieraksts būs pavisam citādāks, nekā pirmie pieci šī gada laikā. Raksta sausais atlikums ir, ka, izmantojot elementārus fizikas likumus, iespējams mūžseno dabas parādību – Saules rietu – ļoti īsā laika sprīdī novērot atkal. Nedaudz humors, nedaudz fizika un uz priekšu.

”Rendez-vous” plāns

Solis nr. 1

Noīrēt kravas pacēlāju un aizbraukt pie viņas, lai savāktu (lasīt – paceltu).

Read the rest of this entry »

Nereti ir dzirdēts, ka brīvi krītoša monēta no augstceltnēm var būt letāla cilvēka dzīvībai. Tas tā noteikti ir, ja par monētu prototipu pieņemtu šo pasaulē lielāko monētu, kas ir aptuveni 78 cm diametrā, 12 cm bieza un sver 1000 kg (99.9 % tīrs zelts). Šādai monētai ir pat sava mājas lapa. Tomēr neiznīkstošās daudzu cilvēku pārliecības gadījumā ir ikdienā izmantojamas monētas. Piemēra labad lai tās būtu 2 latu monētas. Un izvēlētā augstceltne – Burj Khalifa jeb Kalifa Tornis Dubajā, kas ir šobrīd augstākā cilvēka veidotā celtne pasaulē ar augstumu 829.84 m. Jautājums šoreiz šāds:

Lai ieviestu skaidrību šajā situācijā, jāsāk ir ar vienošanos, ka cilvēka dzīvības apdraudējumu noteiks tas, cik ātri monēta kustēsies brīdī, kad sasniegs mūsu galvas. No ātruma var iegūt monētas spēku, ar kādu tā iedarbosies uz cilvēku. Precīzākam risinājumam vēl jāņem vērā tas, kā monēta trāpa cilvēkam – ar kanti, malu vai aversu (reversu). Šis patiesībā būtu tīri viegls vidusskolas fizikas uzdevums, ja ne problēma, ka skolā viss nav pateikts līdz galam vai tikai garām ejot pieminēts, proti, eksistē tāda fizikāla parādība kā gaisa pretestība, bet ar to stāsts beidzas. Read the rest of this entry »

No visuma un vakuuma nolaidīsimies uz Zemes. Attālums no viena punkta līdz otram ir viens no ikdienā visvairāk izmantotiem un saprotamiem fizikas terminiem: definīcija ir stabila, intuitīvi viegli saprotama, apzināmies drīzāk empīriski, nekā mums to kāds iemāca. Un eksperiments ir ļoti primitīvs – izmanto lineālu vai skaiti savus soļus (vispirms definējot soļa attālumu), vai neskaitāmi daudz citi varianti.
Krasta līnija ir svarīgs parametrs gan ģeogrāfijā, gan politikā. Būtu jocīgi, ja šis lielums nebūtu konstants. Un es nerunāju par procesiem ar ilgu periodu, piemēram, krasta erozija, smilšu migrācija, vai kaut ko ciklisku – paisumi un bēgumi. Jautājums šoreiz ir šāds:

Kādā no dažiem gadiem, kas nāca pēc 1951. gada, L. F. Ričardsons kara drošības, izpētes un jautājumu uzdevumā pētīja Portugāles un Spānijas robežu. Šī ir abstrakta robeža, jo to neskaitāmu notikumu rezultātā veidojis cilvēks (atceramies, piemēram, ASV un Kanādas robežu), bet tieši šis stāsts ir par pamatu krasta līnijas paradoksam jeb retāk – Ričardsona efektam. Read the rest of this entry »