Archive for the ‘Zinātne’ Category

Pūķis manā garāžā

Mūsdienu standarts parādību pētīšanā un analīzē ir zinātniskā metode. Sausais atlikums no tās ir cikls “hipotēze, eksperiments un secinājums par hipotēzes pareizību”, proti, kaut kas tiek apgalvots, pēc tam ar ticamu eksperimentu tas tiek pārbaudīts, bet no eksperimenta rezultātiem jāizdara konsekvents un kritisks secinājums par hipotēzē paustā apgalvojuma patiesumu. Tā ir pragmatiska un racionāla pieeja, kas ļauj atsijāt graudus no pelavām, progresīvas idejas no sapuvušām, zinātni no pseidozinātnes.
Reiz, domājot par šo tēmu, es sastapos ar Karla Seigana (zinātnes advokāts, astrofiziķis, humānists un skeptiķis) grāmatas “Dēmonu vajātā pasaule: Zinātne kā svece tumsā” nodaļu “Pūķis manā garāžā”. Tas ir īss, izdomāts stāsts, bet pietiekams, lai aptvertu teju visu, ar ko cīnās zinātniskā metode. Kā Kristofers Hičens ir teicis: “Kas var tikt apgalvots bez pierādījumiem, var tikt noraidīts bez pierādījumiem.” un par to arī ir šis stāsts. Piedāvāju savu tulkojumu.

(vairāk…)

CERN un LHC sabrukšana

Nojausma, ar ko CERN ir saistīts, būs daudziem, bet kāds ir atšifrējums? Varētu būt grūtāk par LHC (Large hadron collider), jo CERN abreviatūra izveidojusies no franču valodas jeb “Conseil Européen pour la Recherche Nucléaire“, proti, Eiropas kodolpēdījumu organizācija, zem kuras ir LHC projekts.

Pirms 2 gadiem CERN PhD fiziķi uzsāka interesantu un no fizikas patālu projektu “Decay”. (vairāk…)

Dīvaiņa indekss

Laiku pa laikam tiek radītas interesantas (vārda sliktākajā nozīmē) un revolucionāras teorijas fizikā. Ne tikai fizikā, bet vispār zinātnē, tāpēc ir saprātīgi ieviest metodoloģiju, kā novērtēt darbus un piešķirt tiem dīvaiņa indeksu. Šīs metodoloģijas pamatfukcija būs fizikas teoriju izvērtēšana, bet ar nelielām korekcijām to var pielietot arī citur. Neļausim ekscentriķiem un neatzītiem ģēnijiem piemēslot akadēmisko vidi. (vairāk…)

Šokolāde un Nobela prēmija, korelācija un cēloņsakarība

Nesen manā redzeslokā nonāca The NEW ENGLAND JOURNAL of MEDICINE publikācija par šokolādes patērēšanu konkrētās populācijās un šīs patērēšanas korelāciju ar Nobela prēmijas laureātiem attiecīgajā populācijā. Pētījuma mēŗkis bija apskatīties, vai šokolādes patēriņš kaut kā uzlabo visas populācijas kognitīvo funkciju (izziņas un domāšanas funkcija). Ir daudz pētījumi, kuros secināts, ka šokolāde (konkrēti tajā esošie flavonoīdi) atstāj īpaši labu efektu uz cilvēka ķermeni (samazinās plānprātības risks, parādās kognitīvo testu rezultātu uzlabojums, asinsspiediena krišanās u.c.). Tā kā kvantitatīvi spriest par populācijas kognitīvo funkciju ir vairāk nekā sarežģīti, tad par indikatoru tika izvēlēts Nobela prēmiju skaits kā augstākais kognitīvās funkcijas reprezentētājs. Ņemot vērā, ka dažas populācijas (nācijas) ir ļoti lielas un jāievēro ir relatīvie rezultāti, tad kā korekciju ņem Nobela prēmiju skaitu uz 10 miljoniem iedzīvotāju. (vairāk…)

Skaitļu maģija 1

Matemātika man vienmēr ir šķitusi ideāli korekta un loģiska. Ja ļoti skrupulozi skatos, tad korektāka un loģiskāka par jebkuru citu zinātni, jo, protams, arī  matemātikā viss nav perfekts. Kā to atspoguļo XKCD komikss, tad (vairāk…)

Nodejo savu PhD

Tas brīdis, kad tev ir jāpastāsta random cilvēkam, par ko tu raksti savā bakalaurā, maģistrā vai pat PhD pētījumā. Un ko darīt, ja tēmas nosaukums ir aptuveni šāds: “A Fourier-Hermite Study of Dissipation in 1+1-D Models of Fusion Plasmas”. Ar ko vispār sākt?

Komunikācija starp zinātnes sabiedrību un sabiedrību kopumā, kurai pamatā interesē tikai zinātnes augļi, ir sarežģīta un grūta. Un te nav runa par komunikāciju starp tehnoloģijām un sabiedrību, jo tehnoloģijas ir zinātnes auglis. Problēma rodas tajā, ka cilvēkiem patīk īsas un ātras ziņas (140 zīmes; kaut ko atgādina?), bet, lai kvalitatīvi pārnestu zinātni kopējās sabiedrības rāmjos un radītu populārzinātni, ir nepieciešami garāki teksti un pašiem lasītājiem daudz vairāk laiks jāvelta konkrētajai problēmai, tās analīzei. Un vismaz man šķiet, ka to tikai retajam patīk darīt. (vairāk…)