Archive for the ‘Mīti, urbānās leģendas’ Category

Pūķis manā garāžā

Mūsdienu standarts parādību pētīšanā un analīzē ir zinātniskā metode. Sausais atlikums no tās ir cikls “hipotēze, eksperiments un secinājums par hipotēzes pareizību”, proti, kaut kas tiek apgalvots, pēc tam ar ticamu eksperimentu tas tiek pārbaudīts, bet no eksperimenta rezultātiem jāizdara konsekvents un kritisks secinājums par hipotēzē paustā apgalvojuma patiesumu. Tā ir pragmatiska un racionāla pieeja, kas ļauj atsijāt graudus no pelavām, progresīvas idejas no sapuvušām, zinātni no pseidozinātnes.
Reiz, domājot par šo tēmu, es sastapos ar Karla Seigana (zinātnes advokāts, astrofiziķis, humānists un skeptiķis) grāmatas “Dēmonu vajātā pasaule: Zinātne kā svece tumsā” nodaļu “Pūķis manā garāžā”. Tas ir īss, izdomāts stāsts, bet pietiekams, lai aptvertu teju visu, ar ko cīnās zinātniskā metode. Kā Kristofers Hičens ir teicis: “Kas var tikt apgalvots bez pierādījumiem, var tikt noraidīts bez pierādījumiem.” un par to arī ir šis stāsts. Piedāvāju savu tulkojumu.

(vairāk…)

Advertisements

CERN un LHC sabrukšana

Nojausma, ar ko CERN ir saistīts, būs daudziem, bet kāds ir atšifrējums? Varētu būt grūtāk par LHC (Large hadron collider), jo CERN abreviatūra izveidojusies no franču valodas jeb “Conseil Européen pour la Recherche Nucléaire“, proti, Eiropas kodolpēdījumu organizācija, zem kuras ir LHC projekts.

Pirms 2 gadiem CERN PhD fiziķi uzsāka interesantu un no fizikas patālu projektu “Decay”. (vairāk…)

Nāvējošais ierocis 5 – brīvā kritiena monēta

Nereti ir dzirdēts, ka brīvi krītoša monēta no augstceltnēm var būt letāla cilvēka dzīvībai. Tas tā noteikti ir, ja par monētu prototipu pieņemtu šo pasaulē lielāko monētu, kas ir aptuveni 78 cm diametrā, 12 cm bieza un sver 1000 kg (99.9 % tīrs zelts). Šādai monētai ir pat sava mājas lapa. Tomēr neiznīkstošās daudzu cilvēku pārliecības gadījumā ir ikdienā izmantojamas monētas. Piemēra labad lai tās būtu 2 latu monētas. Un izvēlētā augstceltne – Burj Khalifa jeb Kalifa Tornis Dubajā, kas ir šobrīd augstākā cilvēka veidotā celtne pasaulē ar augstumu 829.84 m. Jautājums šoreiz šāds:

Lai ieviestu skaidrību šajā situācijā, jāsāk ir ar vienošanos, ka cilvēka dzīvības apdraudējumu noteiks tas, cik ātri monēta kustēsies brīdī, kad sasniegs mūsu galvas. No ātruma var iegūt monētas spēku, ar kādu tā iedarbosies uz cilvēku. Precīzākam risinājumam vēl jāņem vērā tas, kā monēta trāpa cilvēkam – ar kanti, malu vai aversu (reversu). Šis patiesībā būtu tīri viegls vidusskolas fizikas uzdevums, ja ne problēma, ka skolā viss nav pateikts līdz galam vai tikai garām ejot pieminēts, proti, eksistē tāda fizikāla parādība kā gaisa pretestība, bet ar to stāsts beidzas. (vairāk…)

Cilvēks vakuumā – kas notiks?

Iepriekšējā rakstā minēju gaisa spiedienu starpību un dažas no tā izrietošās sekas. Domājot par šiem procesiem, radās ideja apskatīt domu eksperimentu, kur cilvēks ir pakļauts vakuuma iedarbībai. Fantastikas u.c. žanru filmās, grāmatās ir plaši sastopami sprāgstoši objekti vakuumā (ieskaitot cilvēkus), kas nebūt nav vienīgais izdomātais scenārijs. Pirms plašāk apskatu tematu, kā vienmēr ievadjautājums:

Vakuums. Sākot domāt, kas tas īsti ir, pats apmulsu, ņemot vērā dzirdētās lietas, sākot ar nulles punkta kvantu enerģijām, bet beidzot ar melnām, tumšām matērijām un enerģijām. Par laimi pietiks ar tradicionālo definīciju, ka tas ir telpas apgabals, kas ir brīvs no matērijas. Patiesību sakot, mūsu Saules sistēmā esošais vakuums neapmierina šādu definīciju, jo starpplanētu telpā uz 1 kubikcentimetru vidēji ir 10 molekulas. Tomēr Zemes atmosfērā jūras līmenī ir vidēji 2.5*10^19 molekulas vienā kubikcentimetrā. Atšķirība ir tik milzīga, ka šajā rakstā aplūkoto procesu ietvaros tas patiešām būs vakuums.

Šī ideja par cilvēka eksplodēšanu vakuumā nāk no ikdienas dzīves pieredzes par spiedienu starpību. Ņemot triviālus novērojumus par vielām, to mijiedarbību, cilvēki to eskalē arī līdz situācijai “cilvēks vakuumā”. Ja vakuumā no ārpuses uz cilvēku nav spiediens, tad viss, no kā sastāv cilvēks, gribēs izplesties, vārīties un iztvaikot. Pēkšņa vakuuma iedarbība to padarītu par sprādzienu. Patiesība ir tāda, ka tā nav, jo … (vairāk…)

Kokteiļa dzeršana no salmiņa

Tāpat kā iepriešējā rakstā, sākšu ar ievadjautājumu, kur, manuprāt, sabiedrības viedokļi izteikti dalās.

Lai tiktu līdz, iespējams, pareizai atbildei, ir jāapskata dažādi procesi:

Kā mēs elpojam

Brīdī, kad organismam sāk pietrūkt skābeklis, smadzenes nosūta šo signālu uz diafragmu un starpribu muskuļiem, lai tie saraujas. Muskuļu saraušanās rezultātā mūsu plaušas izplešas un tajās esošais gaiss līdz ar tām. Šādi organisms panāk, ka gaisa blīvums samazinās. Ieelpošanas brīdī deguns un (vai) mute ir atvērta, tādējādi radot ārējam gaisam ar lielāku skābekļa koncentrāciju netraucētu ceļu līdz plaušām. Kāpēc lai tas tur ceļotu? Tas ir spiedienu starpības dēļ. Gaiss mums apkārt ir ar t.s. atmosfēras spiedienu. Spiediens var tikt interpretēts kā  (vairāk…)

Frontāla divu mašīnu sadursme

Plaši izplatīts ir uzskats, ka frontāla sadursme starp mašīnām, kur katra brauc ar 50 km/h lielu ātrumu, ir ekvivalenta ar gadījumu, kad mašīna, braucot ar 100 km/h ātrumu, saduras ar sienu. Kā domā tu?

Ar plaši izplatītu uzskatu es domāju, ka tāds ir daudziem autoskolu pasniedzējiem, ceļu policistiem, pieredzējušiem braucējiem. (vairāk…)