Archive for the ‘Izglītība’ Category

Par matemātiku, fizmatiem, domāšanas procesu un “kur man to vajadzēs dzīvē?”.

“Kur to pielietot?”
“Kur pielietot matemātiku?”
“Gribu redzēt dienu, kad man noderēs i\hbar\frac{\partial}{\partial t}\left|\Psi(t)\right>=H\left|\Psi(t)\right> vai e^{\pi i} + 1 = 0!”

Šie varētu būt vieni no populārākajiem jautājumiem skolēnu vidū, pat studentu. Esmu redzējis, ka gan skolotāji, gan lektori, pat profesori samulst raksta sākumā uzdoto jautājumu priekšā. Ceru, ka pēc šī raksta izlasīšanas nevienam nevajadzēs mulst. (vairāk…)

Advertisements

Pūķis manā garāžā

Mūsdienu standarts parādību pētīšanā un analīzē ir zinātniskā metode. Sausais atlikums no tās ir cikls “hipotēze, eksperiments un secinājums par hipotēzes pareizību”, proti, kaut kas tiek apgalvots, pēc tam ar ticamu eksperimentu tas tiek pārbaudīts, bet no eksperimenta rezultātiem jāizdara konsekvents un kritisks secinājums par hipotēzē paustā apgalvojuma patiesumu. Tā ir pragmatiska un racionāla pieeja, kas ļauj atsijāt graudus no pelavām, progresīvas idejas no sapuvušām, zinātni no pseidozinātnes.
Reiz, domājot par šo tēmu, es sastapos ar Karla Seigana (zinātnes advokāts, astrofiziķis, humānists un skeptiķis) grāmatas “Dēmonu vajātā pasaule: Zinātne kā svece tumsā” nodaļu “Pūķis manā garāžā”. Tas ir īss, izdomāts stāsts, bet pietiekams, lai aptvertu teju visu, ar ko cīnās zinātniskā metode. Kā Kristofers Hičens ir teicis: “Kas var tikt apgalvots bez pierādījumiem, var tikt noraidīts bez pierādījumiem.” un par to arī ir šis stāsts. Piedāvāju savu tulkojumu.

(vairāk…)

Nodejo savu PhD

Tas brīdis, kad tev ir jāpastāsta random cilvēkam, par ko tu raksti savā bakalaurā, maģistrā vai pat PhD pētījumā. Un ko darīt, ja tēmas nosaukums ir aptuveni šāds: “A Fourier-Hermite Study of Dissipation in 1+1-D Models of Fusion Plasmas”. Ar ko vispār sākt?

Komunikācija starp zinātnes sabiedrību un sabiedrību kopumā, kurai pamatā interesē tikai zinātnes augļi, ir sarežģīta un grūta. Un te nav runa par komunikāciju starp tehnoloģijām un sabiedrību, jo tehnoloģijas ir zinātnes auglis. Problēma rodas tajā, ka cilvēkiem patīk īsas un ātras ziņas (140 zīmes; kaut ko atgādina?), bet, lai kvalitatīvi pārnestu zinātni kopējās sabiedrības rāmjos un radītu populārzinātni, ir nepieciešami garāki teksti un pašiem lasītājiem daudz vairāk laiks jāvelta konkrētajai problēmai, tās analīzei. Un vismaz man šķiet, ka to tikai retajam patīk darīt. (vairāk…)

LU nedienas

Šis būs citādāks raksts, bet man vajag padalīties.

Pavisam nesen lielu viļņošanos sabiedrībā izraisīja šķietami aktīvs Latvijas Universitātes (LU) kurss bioloģijas fakultātē (links uz kursa aprakstu). Sākumā šķita, ka šis būs kā vēl viens trumpis Ķīlim viņa krusta gājienā “Gribu kādu Latvijas augstskolu pasaules top 100 “, bet kā noskaidrojās (avots – LU twitter konts), tad kurss kopš 2011. gada netiek piedāvāts. Te gan ir jāņem vērā, ka “netiek piedāvāts” nenozīmē, ka kurss ir slēgts. Slēgšanas gadījumā būtu paziņots apmēram, ka saskaņā ar tādu un tādu LU senāta lēmumu šis kurss ir slēgts. Lai nu kā, visiem vajadzētu būt skaidram, ka tāds kurss ir bijis. Vismaz vienu gadu LU bioloģijas fakultātē, bet pirms tam LU pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātē. Manuprāt, tas ir ļoti, ļoti nelāgi gan pašai LU, gan visai sabiedrībai kopumā. Krietni pārspīlēju, bet tā mēs kļūstam nevis par sekulāru, bet teokrātisku vai ezotērisku valsti. (vairāk…)