Archive for the ‘Ezotērika’ Category

Pūķis manā garāžā

Mūsdienu standarts parādību pētīšanā un analīzē ir zinātniskā metode. Sausais atlikums no tās ir cikls “hipotēze, eksperiments un secinājums par hipotēzes pareizību”, proti, kaut kas tiek apgalvots, pēc tam ar ticamu eksperimentu tas tiek pārbaudīts, bet no eksperimenta rezultātiem jāizdara konsekvents un kritisks secinājums par hipotēzē paustā apgalvojuma patiesumu. Tā ir pragmatiska un racionāla pieeja, kas ļauj atsijāt graudus no pelavām, progresīvas idejas no sapuvušām, zinātni no pseidozinātnes.
Reiz, domājot par šo tēmu, es sastapos ar Karla Seigana (zinātnes advokāts, astrofiziķis, humānists un skeptiķis) grāmatas “Dēmonu vajātā pasaule: Zinātne kā svece tumsā” nodaļu “Pūķis manā garāžā”. Tas ir īss, izdomāts stāsts, bet pietiekams, lai aptvertu teju visu, ar ko cīnās zinātniskā metode. Kā Kristofers Hičens ir teicis: “Kas var tikt apgalvots bez pierādījumiem, var tikt noraidīts bez pierādījumiem.” un par to arī ir šis stāsts. Piedāvāju savu tulkojumu.

(vairāk…)

Advertisements

LU nedienas

Šis būs citādāks raksts, bet man vajag padalīties.

Pavisam nesen lielu viļņošanos sabiedrībā izraisīja šķietami aktīvs Latvijas Universitātes (LU) kurss bioloģijas fakultātē (links uz kursa aprakstu). Sākumā šķita, ka šis būs kā vēl viens trumpis Ķīlim viņa krusta gājienā “Gribu kādu Latvijas augstskolu pasaules top 100 “, bet kā noskaidrojās (avots – LU twitter konts), tad kurss kopš 2011. gada netiek piedāvāts. Te gan ir jāņem vērā, ka “netiek piedāvāts” nenozīmē, ka kurss ir slēgts. Slēgšanas gadījumā būtu paziņots apmēram, ka saskaņā ar tādu un tādu LU senāta lēmumu šis kurss ir slēgts. Lai nu kā, visiem vajadzētu būt skaidram, ka tāds kurss ir bijis. Vismaz vienu gadu LU bioloģijas fakultātē, bet pirms tam LU pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātē. Manuprāt, tas ir ļoti, ļoti nelāgi gan pašai LU, gan visai sabiedrībai kopumā. Krietni pārspīlēju, bet tā mēs kļūstam nevis par sekulāru, bet teokrātisku vai ezotērisku valsti. (vairāk…)