Pūķis manā garāžā

Mūsdienu standarts parādību pētīšanā un analīzē ir zinātniskā metode. Sausais atlikums no tās ir cikls “hipotēze, eksperiments un secinājums par hipotēzes pareizību”, proti, kaut kas tiek apgalvots, pēc tam ar ticamu eksperimentu tas tiek pārbaudīts, bet no eksperimenta rezultātiem jāizdara konsekvents un kritisks secinājums par hipotēzē paustā apgalvojuma patiesumu. Tā ir pragmatiska un racionāla pieeja, kas ļauj atsijāt graudus no pelavām, progresīvas idejas no sapuvušām, zinātni no pseidozinātnes.
Reiz, domājot par šo tēmu, es sastapos ar Karla Seigana (zinātnes advokāts, astrofiziķis, humānists un skeptiķis) grāmatas “Dēmonu vajātā pasaule: Zinātne kā svece tumsā” nodaļu “Pūķis manā garāžā”. Tas ir īss, izdomāts stāsts, bet pietiekams, lai aptvertu teju visu, ar ko cīnās zinātniskā metode. Kā Kristofers Hičens ir teicis: “Kas var tikt apgalvots bez pierādījumiem, var tikt noraidīts bez pierādījumiem.” un par to arī ir šis stāsts. Piedāvāju savu tulkojumu.

  = = = = = = = = = = = = = = = = = = = = = = = = = = = = = = = = = = = = = = = = =

“Uguni spļaujošs pūķis dzīvo manā garāžā.”

Pieņemam, ka es pilnā nopietnībā tev to apgalvoju. Visticamāk tu vēlētos to apskatīt pats, pārliecināties. Gadsimtu gaitā ir bijuši neskaitāmi stāsti par pūķiem, bet bez reāliem pierādījumiem. Kas par iespēju!

“Parādi man!” tu saki. Es pavadu tevi līdz manai garāžai. Tu paskaties iekšā un redzi kāpnes, tukšas krāsu bundžas, vecu trīsriteni, bet ne pūķi.

“Kur ir pūķis?” tu prasi.

“Ō, viņš tepat vien ir,” es atbildu ar neskaidru rokas mājienu. “Es savas paviršības dēļ aizmirsu pieminēt, ka viņš ir neredzams pūķis.”

Tu piedāvā izkaisīt miltus uz garāžas grīdas, lai notvertu pūķa pēdu nospiedumus.

“Laba ideja,” es saku, “bet šis pūķis lido pa gaisu.”

Tagad tu izmantosi infrasarkano staru sensoru, lai detektētu neredzamo uguni.

“Laba ideja, bet neredzamais uguns ir arī bez siltuma starojuma.”

Tu izmantosi izsmidzināmās krāsas baloniņu, lai pūķi padarītu redzamu.

“Laba ideja, bet viņš ir bezķermenisks pūķis, un krāsa nepieķersies.”

Un tā uz priekšu. Es neitralizēju katru fizikālo testu, ko tu piedāvā, ar specifisku izskaidrojumu, kādēļ tas nestrādās.

Un tagad. Kāda ir atšķirība starp neredzamu, bezķermenisku, lidojošu pūķi, kas spļauj uguni bez siltuma starojuma, un neeksistējošu pūķi? Ja nav veids, kā apstiprināt manu apgalvojumu, nav reāli veicams eksperiments, kas to pierādītu, tad ko patiesībā nozīmē teikt, ka mans pūķis eksistē? Tava nespēja padarīt nederīgu manu pūķa hipotēzi ne tuvu ir tas pats, kas pierādīt, ka tā ir patiesa. Apgalvojumi, kas nevar tikt testēti, pieņēmumi imūni pret pārbaudēm ir patiesību nenesoši, neskatoties uz to, kāda artava tiem ir mūsu iedvesmošanā vai fantāzijas paplašināšanā. Tas, ko es tev prasu darīt, galu galā nonāk līdz ticībai uz vārda, neņemot vērā pierādījumu trūkumu.

Vienīgā lieta, ko tu patiesi apjauti no manas uzstājības par pūķi garāžā, ir, ka kaut kas interesants notiek manā galvā. Tu brīnies, kas mani pārliecināja, ja visi fizikālie testi bija nederīgi. Iespējamība, ka tas ir bijis mans sapnis vai halucinācija, noteikti iešausies tavā prātā. Bet tad atkal – kāpēc es to apgalvoju tik nopietni? Varbūt man ir nepieciešama palīdzība. Kā minimums, iespējams, es neesmu novērtējis cilvēka spēju kļūdīties.

Iedomājies to, ka par spīti visu testu neveiksmei, tu vēlies būt skrupulozi atvērts un ideju pieņemošs. Tu galīgi nenoraidi manu viedokli, ka manā garāžā ir uguni spļaujošs pūķis. Tu tikai uz brīdi to iepauzē. Pieejamie pierādījumi ir stipri pret manu pūķa hipotēzi, bet ja jauni dati parādītos, tu būtu gatavs tos pārbaudīt un skatīties, vai tie tevi pārliecina. Protams, tas nav godīgi no manas puses būt aizvainotam par to, ka netici. Nav arī godīgi kritizēt tevi par stūrgalvīgu esam un bez iztēles tikai tāpēc, ka tu paļaujies uz skotu verdiktu “nav pierādīts”.

Iedomājies, ka situācija varēja attīstīties citādāk. Pūķis ir neredzams – viss kārtībā -, bet pēdu nospiedumi miltos ir novērojami tavā klātbūtnē. Infrasarkano staru sensora rādījumi ir ārpus skalas. Izsmidzināmā krāsa atklāj robainas pūķa bruņas karājamies gaisā tavā priekšā. Vienalga, cik skeptisks tu esi par neredzamu pūķu eksistenci, tev tagad ir jāatzīst, ka kaut kas tur ir, un no pirmās analīzes ir jāsecina,ka tas ir savietojams ar neredzamu, uguni spļaujošu pūķi.

Tagad vēl kāds scenārijs. Pieņemsim, ka tas neesmu tikai es. Pieņemsim, ka vairāki tev zināmi cilvēki, ieskaitot tādus, par kuriem esi drošs, ka nezina viens otru, apgalvo tev, ka arī viņiem ir pūķi savās garāžās, bet pierādījumi un situācijas analīze atkal ir kaitinoši izvairīgi. Mēs visi atzīstamies, ka mūs pārņēmusi dīvaina pārliecība, ko pilnībā neatbalsta fizikāli pierādījumi. Neviens no mums nav vājprātīgs. Mēs spekulējam par to, ko nozīmētu neredzamiem pūķiem būt reāliem un slēpties mūsu garāžās visā pasaulē, kaut kā pievēršot cilvēku uzmanību. Es tev saku – es vēlētos, kaut tā nebūtu. Bet varbūt visi antīkie eiropiešu un ķīniešu mīti par pūķiem nemaz nebija mīti galu galā.

Laimīgā kārtā, daži pūķa izmēra pēdu nospiedumi miltos tiek ziņoti. Bet tie nekad nav iegūti, kad kāds skeptiķis skatās. Alternatīvs skaidrojums atnāk pats no sevis. Tuvākā izpētē šķiet, ka pēdu nospiedumi varētu būt viltoti. Uzrodas cits pūķu entuziasts ar apdedzinātu pirkstu un ievainojumu sasaista ar retu fizikālu apgalvojumu par pūķa ugunīgo elpu. Un atkal – citi skaidrojumi pastāv. Mēs apzināmies, ka ir citi veidi, kā apdedzināt pirkstus bez neredzama pūķa elpas palīdzības. Prezentētie pierādījumi – lai arī par cik svarīgiem pūķu advokāti tos uzskatītu –  ir tālu no dzelžainiem. Jau atkal – vienīgā saprātīgā pieeja pagaidām ir noraidīt pūķa hipotēzi, būt atvērtam iespējamiem fizikāliem datiem un brīnīties par to, kas ir cēlonis tam, ka daudzi šķietami saprātīgi cilvēki pie skaidra prāta dalās ar tik savādiem maldiem.

Atsauces:

  • Karls Seigans (links);
  • Orģinālteksts “The Dragon in My Garage” (links);
  • Zinātniskā metode (links);
  • Rasela tējkanna (links).
russells_teapot_large_mug

Rasela tējkanna. B. Rasels sarkastiski apgalvoja, ka orbītā ap Sauli ir tējkanna, kaut kur starp Zemi un Marsu. Viņš skaidroja – nevar sagaidīt, ka citi viņam ticēs balstoties tikai uz to, ka viņi šo apgalvojumu nevar apgāzt. Tējkannu saskaņā ar viņa ideju pēc vajadzības aizstāj ar dievībām, makaronu monstriem un neredzamiem vienradžiem.

Skazis

Comments on: "Pūķis manā garāžā" (4)

  1. Kristofers Hičens ir viens gudrs vīrs un nevar nepiekrist viņa vārdiem!

  2. Alkohols dara savu😦

Atstāj atbildi šeit

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: