Nesen manā redzeslokā nonāca The NEW ENGLAND JOURNAL of MEDICINE publikācija par šokolādes patērēšanu konkrētās populācijās un šīs patērēšanas korelāciju ar Nobela prēmijas laureātiem attiecīgajā populācijā. Pētījuma mēŗkis bija apskatīties, vai šokolādes patēriņš kaut kā uzlabo visas populācijas kognitīvo funkciju (izziņas un domāšanas funkcija). Ir daudz pētījumi, kuros secināts, ka šokolāde (konkrēti tajā esošie flavonoīdi) atstāj īpaši labu efektu uz cilvēka ķermeni (samazinās plānprātības risks, parādās kognitīvo testu rezultātu uzlabojums, asinsspiediena krišanās u.c.). Tā kā kvantitatīvi spriest par populācijas kognitīvo funkciju ir vairāk nekā sarežģīti, tad par indikatoru tika izvēlēts Nobela prēmiju skaits kā augstākais kognitīvās funkcijas reprezentētājs. Ņemot vērā, ka dažas populācijas (nācijas) ir ļoti lielas un jāievēro ir relatīvie rezultāti, tad kā korekciju ņem Nobela prēmiju skaitu uz 10 miljoniem iedzīvotāju.

Rezultāti

Ir novērojama pozitīva korelācija starp šokolādes patēriņu un Nobela prēmijām apskatīto populāciju ietvaros. Korelāciju diezgan labi (r=0.791) var aprakstīt ar lineāru funkciju. Bez Zviedrijas (ko izņemt ārā var diezgan saprātīgu iemeslu dēļ) korelācijas koeficients r pakāpjas uz 0.862. No korelācijas funkcijas izriet, ka valstīm vajadzētu palielināt šokolādes patēriņu par 0.4 kg gadā uz 1 iedzīvotāju iedzīvotāju, lai iegūtu 1 Nobela prēmiju. Minimālais šokolādes patēriņš ir aptuveni 2 kg uz vienu iedzīvotāju gadā, lai sāktu domāt par Nobela prēmiju.

Diskusija

Protams, ka dzīve ir daudz sarežģītāka. Korelācija ne vienmēr nozīmē likumsakarību starp šiem 2 mainīgajiem – šokolādi un prēmijām. Apakšā var slēpties sarežģītāks mehānisms, kas visticamāk ir šis gadījums. Ne jau nācija sāks patērēt vairāk šokolādi tāpēc, ka parādīsies vairāk Nobela prēmijas laureāti, un otrādāk. Nobela prēmiju skaits ir ierobežots, tāpēc vari ar varu iebarot kaut vai kilogramiem gadā katram cilvēkam, bet neiegūsi paredzamo skaitu prēmiju, jo to skaits ir ierobežots. Drīzāk varētu iedomāties, ka vidēji un augsti izglītotā sabiedrībā cilvēki apzinās šokolādes labās īpašības, tāpēc patērē vairāk, kas novestu pie cēloņa – Nobela prēmijas -, bet sekām – šokolādes patēriņa pieaugums. Manuprāt, visticamākais ir šis slēptais mehānisms, kura sekas ir pieaugoši rādītāji gan šokolādes patērēšanā, gan prēmiju skaitā. Mehānisms ir populācijas labklājība, kas ietver sarežģītu izglītības, sociālo apstākļu, peļņas, zinātniskā finansējuma u.c. faktoru mijiedarbību.

Morāle – statistika un datu intepretēšana ir ļoti sarežģīta māksla, kā dēļ cilvēki nereti pārcenšas un dod ārā sasteigtus rezultātus.

Korelācijas atrast var gandrīz dajebkur. Noteikti pastāv kaut kāda pozitīva korelācija starp alkohola patēriņu visā populācijā un iegūto Nobela prēmiju skaitu visā populācijā. Bet neviens taču neteiks, ka tagad jāsāk dzert, lai iegūtu Nobela prēmijas. Vai arī, ka Nobela prēmijas laurēti vairāk patērē alkoholu.
Cits piemērs, kaut kas vairāk fizikāls. Barometra rādījums labi korelē ar lietus parādīšanos. Tomēr barometra rādījumus var mākslīgi mainīt, ja telpā ap to samazina spiedienu, un lietu nenovērojam. Tātad barometrs nav cēlonis. Tas nav arī sekas, jo varam mākslīgi liet kaut ko virsū un rādījums nemainās. Patiesībā apakšā esošais mehānisms ir sarežģītāks un jāapskata ciklona veidošanās atmosfērā.

Atsauces:

  • Chocolate Consumption, Cognitive Function, and Nobel Laureates (links);
  • Flavonoīdi – bioloģiski aktīvas vielas (links).

Skazis

Comments on: "Šokolāde un Nobela prēmija, korelācija un cēloņsakarība" (6)

  1. Raimonds Meija said:

    Skaists raksts par datu interpretāciju. Es vispār uzskatu, ka sabiedrībā (turklāt arī labi izglītotā) ir ļoti zems datu izpratnes un spējas apstrādāt līmenis. Piemēram varu minēt kaut vai to pašu jēdzienu “vidējā alga”, kas ir manuprāt ir pilnīgi garām jēdziens kā tāds.. Frāzi “vidējais/vidējā” vispār drīkstētu pielietot tikai normālam sadalījumam, un alga viennozīmīgi tāds nav.. Un tur pat paši cilvēki nav vainīgi, jo, ja neesi ļoti apdāvināts vai/un ļoti labi izmācīts šajā jomā, tad kaut kādā vienkāršā veidā (piemēram, vidusskolā) pie šīs sapratnes vispār tikt ir gandrīz nereāli.. Respektīvi tas, ko es gribēju pateikt, ir, ka skolās būtu matemātikas stundās daudz, daudz, daudz vairāk jāmāca darboties ar datu interpretāciju, korelācijām, datu masīviem utt.. Principā varētu būt atsevišķs priekšmets/novirziens, kas sauktos statistika un kuru mācītu paralēli matemātikai, ekonomikai, dabas zinātnēm (kaut vai kaut kāda kritiska patstāvīga datu interpretācija par zemes sasilšanu) utt… Tiesa, vajadzētu ļoti erudītu skolotāju un vēlmi strādāt un gatavot materiālus..

  2. Man visa tā šokolādes ēšana uzreiz saistās ar neciešamo papīrīšu čaukstēšanu olimpiādēs. Vai tur arī var novērot korelāciju starp diplomiem un apēstā daudzumu?

    Par skaitu – prēmiju skaitu tak var mākslīgi palielināt, piešķirot vienu prēmiju vairākiem cilvēkiem.

    Un man nav nekā tik nopietna, ko iekomentēt, kā Raimondam. Bet raksts man patika.🙂

  3. Arī Kapelleru nama kolektīvs bija sagatavojis kādu īpašu piedāvājumu – svētku dalībniekiem bija iespēja izveidot savu īpašo un neatkārtojamo rakstu.

Atstāj atbildi šeit

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: