Nodejo savu PhD

Tas brīdis, kad tev ir jāpastāsta random cilvēkam, par ko tu raksti savā bakalaurā, maģistrā vai pat PhD pētījumā. Un ko darīt, ja tēmas nosaukums ir aptuveni šāds: “A Fourier-Hermite Study of Dissipation in 1+1-D Models of Fusion Plasmas”. Ar ko vispār sākt?

Komunikācija starp zinātnes sabiedrību un sabiedrību kopumā, kurai pamatā interesē tikai zinātnes augļi, ir sarežģīta un grūta. Un te nav runa par komunikāciju starp tehnoloģijām un sabiedrību, jo tehnoloģijas ir zinātnes auglis. Problēma rodas tajā, ka cilvēkiem patīk īsas un ātras ziņas (140 zīmes; kaut ko atgādina?), bet, lai kvalitatīvi pārnestu zinātni kopējās sabiedrības rāmjos un radītu populārzinātni, ir nepieciešami garāki teksti un pašiem lasītājiem daudz vairāk laiks jāvelta konkrētajai problēmai, tās analīzei. Un vismaz man šķiet, ka to tikai retajam patīk darīt.

Šī iemesla dēļ jau piekto gadu pēc kārtas tika rīkots “Dance your PhD” konkurss. Tā mērķis ir izaicināt zinātniekus izskaidrot savus pētījumus caur deju, mūziku – vidēm, kas neprasa sarežģītus vienādojumus, pētnieciskās metodes un nozarei specifisku leksiku un kas var būt tīkama jebkuram brīvi izvēlētam cilvēkam.

Šogad konkursam tika pieteiktas 36 dejas. 12 iekļuva finālā, lai cīnītos par uzvaru kādā no šīm 4 kategorijām: fizika, ķīmija, bioloģija un humanitārās zinātnes. Uzvarētāji katrs saņem 500$ lielu naudas balvu, bet lielās balvas uzvarētājs saņem vēl papildus 500$ un brīvbiļeti ceļojumam uz Beļģiju, kur TEDxBrussels pasākumā tiks apbalvots kā uzvarētājs.

Sagaidām, ka no Latvijas kāds 2013. gadā arī piedalīsies. Tas nebūšu es.

Tagad pievēršamies dejām un mūzikai, un 15. oktobra fināla rezultātiem.

Lielās balvas ieguvējs un uzvarētājs ķīmijas kategorijā

Stāsts ir par supersakausējuma iegūšanu, kas būtu viegls kā alumīnijs, bet izturīgs kā dzelzs. Saliekot atomus slāni pa slānim, sakausējums viegli deformējas, bet ja izmanto vērpes formēšanu, tad sakausējums iztur tādu pašu un vēl lielāku spēku. Saskatiet to šajā dejā:

Uzvarātāja fizikas kategorijā

PhD tēze ir par pentagona (piecstūra) un to sistēmu analizēšanu pirms un pēc tam, kad tam ir uzlikta bīdes deformācija un sistēma ir sagriezta pa daļām tā, lai no tām izveidotu jaunu pentagonu sistēmu.

Uzvarētājs bioloģijas kategorijā

Dejā reprezentē cilvēka kādu muskuļu sistēmu, kas ir vispirms vesela, bet pēc tam piedzīvo trieku (stroke – angļu val.), bet laikam precīzāk būtu domāts krampis, kad antagonistu muskuļi (antagonistic muscles) pārāk lielās aktivitātes dēļ nespēj komunicēt ar agonistu (agonist) muskuļiem. Piemēram, šāda sistēma ir tricepsi un bicepsi.

Uzvarētājs humanitāro zinātņu kategorijā

Lauku apvidos pārvaldības sistēmu optimizēšana, izmantojot pieejamos resursus. Efektīvas saiksnes veidošanas starp privātām un valsts institūcijām.

Un mans personīgais uzvarētājs ir šis video

Jo kā gan citādāk – aktuāla tēma, skaistas meitenes, fizika. Par fiziku – jau kādu laiku zinātnieki cenšas izveidot savu “Sauli” uz Zemes ar domu, ka varēs iegūt mežonīgus enerģijas resursus. Viena no problēmām ir, ka kapsula, kur mākslīgā Saule atrodas, bojājas lielo enerģiju dēļ un uzsūc Saules degvielu – ūdeņradi -, kas tādējādi kļūst nelietojams. Darbs veltīts tam, lai šo ūdeņradi dabūtu no kapsulas sienām ārā.

Atsauces un tālākai lasīšanai:

  • Dance your PhD mājaslapa (links)
  • TEDxBrussels (links)
  • Lielās balvas un ķīmijas balvas ieguvējs Peter Liddicoat (links)
  • 36 iesniegtās dejas (links)
  • 12 finālisti (links)

Skazis

Atstāj atbildi šeit

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: