Archive for marts, 2012

Krasta līnijas paradokss

No visuma un vakuuma nolaidīsimies uz Zemes. Attālums no viena punkta līdz otram ir viens no ikdienā visvairāk izmantotiem un saprotamiem fizikas terminiem: definīcija ir stabila, intuitīvi viegli saprotama, apzināmies drīzāk empīriski, nekā mums to kāds iemāca. Un eksperiments ir ļoti primitīvs – izmanto lineālu vai skaiti savus soļus (vispirms definējot soļa attālumu), vai neskaitāmi daudz citi varianti.
Krasta līnija ir svarīgs parametrs gan ģeogrāfijā, gan politikā. Būtu jocīgi, ja šis lielums nebūtu konstants. Un es nerunāju par procesiem ar ilgu periodu, piemēram, krasta erozija, smilšu migrācija, vai kaut ko ciklisku – paisumi un bēgumi. Jautājums šoreiz ir šāds:

Kādā no dažiem gadiem, kas nāca pēc 1951. gada, L. F. Ričardsons kara drošības, izpētes un jautājumu uzdevumā pētīja Portugāles un Spānijas robežu. Šī ir abstrakta robeža, jo to neskaitāmu notikumu rezultātā veidojis cilvēks (atceramies, piemēram, ASV un Kanādas robežu), bet tieši šis stāsts ir par pamatu krasta līnijas paradoksam jeb retāk – Ričardsona efektam. (vairāk…)